Kāpēc mūsdienās bērni negrib lasīt grāmatas?

Nav nekāds noslēpums, ka, laikam ejot, grāmatu popularitāte arvien samazinās. Mūsdienās bērni daudz labprātāk izvēlas citas izklaides iespējas, nevis grāmatu lasīšanu. Bieži vien pie tā tiek vainota tikai un vienīgi moderno tehnoloģiju attīstība un bērnu pieradināšana pie tām, taču patiesībā iemesli tam, ka bērni nelasa ir daudz. Iemeslus min www.pinjaman24.com.

Tehnoloģiju attīstība

Protams, mēs neveram noliegt, ka lielā mērā tehnoloģijas aizstāj grāmatas. Bērnam daudz vieglāk ir skatīsieties filmas vai spēlēt spēles nekā lasīt grāmatas. Lasīšana tomēr savā ziņā ir garīgs darbs, vismaz sākumā. Kad cilvēks kārtīgi iemācās lasīt un izprast tekstu, tas vairs tā netiek uztverts, taču bērnam daudz vieglāk tik un tā ir ieslēgt televizoru vai datoru un saņemt visu jau gatavu. Skatoties filmas pašam nav jādomā, jāfantazē un jāpiepūlē smadzenes. Arī spēlīšu spēlēšana nereti šķiet jautrāka un aizraujošāka, jo tā uzreiz ievelk bērnu azartā. Lasot grāmatu, tomēr ir jāpaiet liekam, līdz sākas īstie notikumi un aizrautība. Telefoni, datori, spēļu konsoles un televizori nenoliedzami ir konkurenti grāmatām, taču, vai tad, ja tā visa nebūtu, bērni tiešām steigtos lasīt grāmatas?

Vecāki nerada bērnos interesi lasīt

Bieži pie vainas ir tas, ka vecāki neieaudzina bērnos mīlestību pret grāmatām. Ģimenē vienkārši izzūd grāmatu lasīšanas tradīcijas un tad ir vienalga, vai bērnam ir datori un telefoni vai nav – grāmatas tik un tā viņš neatzīs par pilnvērtīgu izklaidi. Vecākiem, kas paši nelasa grāmatas, tomēr vajadzētu censties ieaudzināt grāmatu lasīšanu saviem bērniem, jo tas dod ļoti daudz, it īpaši dzīves sākumā. Grāmatas palīdzēs bērnam attīstīt lasīšanas prasmi, radošo domāšanu, analītikas spējas utt. Lasīšana viņam sniegs iespēju labāk mācīties ļoti daudzos priekšmetos un arī pieņemt labākus lēmumus un risināt problēmas dzīvē.

Skolās uzspiež neinteresantu literatūru

Vēl viens ļoti svarīgs iemesls ir tas, ka bērniem tiek uzspiesta viņiem neinteresējoša literatūra. Nereti jau pamatskolas vecumā jālasa dzeja, vēsturiski romāni, nacionālā literatūra utt. Bēram tas visticamāk neinteresē un viņam veidojas nepatika un pat riebums pret lasīšanu. Lasīšana automātiski asociējas ar ko garlaicīgu un nepatīkamu, tāpēc grāmatas tiek atzītas par nestilīgām un neinteresantām, pat kārtīgi tās neiepazīstot. Bērniem vajadzētu ļaut vairāk lasīt to, ko viņi grib. Protams, ir svarīgi iepazīt arī pasaulslavenus literātus un savas valsts labākos rakstniekus un viņu darbus, tomēr pašu lasīšanu un grāmatu izvēli lielā mērā vajadzētu uzticēt bērnam pašam.

Tiek kritizēta bērna literatūras izvēle

Tāpat bērniem bieži tiek izdzīta vēlme lasīt, kritizējot viņa grāmatu zvēli. Vecāki un skolotāji nereti grib, lai bērni jau agrā vecumā lasītu nopietnu literatūru. Tas savā ziņā veido inteliģenci un paplašina bērna redzesloku, tomēr ieaudzina nepatiku pret lasīšanu. Noteikti nevajadzētu kritizēt bērna literatūras izvēli, bet gan priecāties par to, ka viņš vispār lasa un, ka grāmatas viņu aizrauj.

Mīti par nelasīšanu

Tomēr jāpiemin, ka situācija nemaz nav tik slikta, kā daudzi domā. Lielā mērā tas, ka bērni lasa mazāk grāmatas ir mīts. Tā ir tiesa, ka grāmatu popularitāte bērnu vidū mazliet samazinās, tomēr dažās ģimenēs grāmatu lasīšanas kultūra ir ļoti augsti attīstīta. Ir arī bērni, kas mīl grāmatas un tās lasa pat par spīti tam, ka viņam ir pieejams ateju visas iespējamās jaunākās ierīces. Svarīgākais ir iemācīt bērniem saprasties ar grāmatām.

Vairāk par šiem iemesliem lasiet http://www.pinjaman24.com/.