Kādus muļķīgus lēmumus cilvēki pieņem ar savām finansēm?

Jautājot cilvēkiem, daudzi atzīs, ka viņi savā dzīvē ir pieņēmuši muļķīgus finanšu lēmumus, sevišķi augstskolas laikā vai pēc tās. Būtībā tā i karā vecuma grupā, kura atskaitās uz saviem iepriekšējiem finanšu lēmumiem 10 gadus atpakaļ vai pat daudz nesenākā pagātnē. Vispārīgi var teikt, ka cilvēki pēc dabas ir slikti finansēs, jo mēdz pieņemt ļoti daudz nepārdomātus, spontānus lēmumus, kas vēlāk rada pavisam citu efektu nekā viņiem sākumā likās.

Ir cilvēki ar augstu atalgojumu, kuriem ir lieli kredītkaršu parādi par kuriem viņi nemaz nesamaksā, jo viņus vada doma, ka tos var atmaksāt jebkurā brīdī, kad vēlas. Tas ir diezgan muļķīgi, ņemot vērā, ka neviens nevar prognozēt neparedzētus izdevumus (ārstniecības izdevumus, maksu par universitātēm, jaunu automašīnu, ja vecā pēkšņi salūst u.c.). Tāpat arī nevar teikt, ka visas darbavietas ir 100% stabilas un spēj garantēt darbu katram cilvēkam līdz pensijas vecumam. Tas arī nenozīmē, ka viens cilvēks vēlēsies strādāt vienā darbavietā līdz sava mūža galam, neatkarīgi no tā, cik laba ir peļņa. Vienlaikus parādu slogs nestāv uz vietas, bet bieži vien ik nedaudz palielinās, līdz ar to 10 gadu laikā summa var krietni atšķirties no tās, kas bija iepriekš.

Cita tendence ir izmantojot visu savu naudu no zemu izmaksu pensijas fonda iemaksāt augstu izmaksu kontā vai ieguldīt visu naudu vienā mājā pożyczki na dowód przez internet. Pensionēšanās naudu vajadzētu lietot tikai ārkārtas situācijās, bet pārējos vispār aizmirst par tās eksistenci. Ja tēriņi pārsniedz ikmēneša finansiālos ieguvumus, ir vērts pārskatīt pat pašus sīkākos tēriņus, lai izprastu, kas varbūt nav tik pareizi un ko var uzlabot, lai samazinātu naudu. Tāpat arī ir jāapsver tas, kāda ir jēga uzturēt naudu vienā vai otrā kontā, sevišķi, ja katru gadu vai mēnesi ir jāmaksā papildus nauda vienkārši par to, ka ir konts, kredītkarte / pscredit.pl u.c.

Ir cilvēki, kas saprot, ka ieguldīt akcijās ir riskanti, tomēr daudz nešaubās aizņemties simtiem tūkstošu eiro, lai iegādātos ieguldījumu īpašumu. Rezultātā īsti nevar saprast stratēģiju aiz tā, jo jebkurā gadījumā tiek riskēts un var iedzīvoties ļoti lielos parādos.

Viens muļķīgs lēmums ir neatlikt papildu naudu pensijai, jo tiek apmaksāta hipotēka, tad, kad hipotēka tiek atmaksāta, cilvēks vienkārši iegādājas vēl lielāku īpašumu nevis atliek papildu naudu uz pensiju. Noteikti ir nepieciešams pārdomāt lēmumus par to, vai vispār ir nepieciešama lielāka dzīvojamā telpa vai jau laicīgi domāt par nākotni un saprast, ka tuvāko 10 vai pat mazāk dzīvojamā vieta kļūs pārāk maza.

Ņemot 30 gadu hipotēku, pēc tam apsver iespēju iegūt ienākumu aizsardzības apdrošināšanu, lai segtu risku gadījumā, ja viņiem nebūs ienākumu visam 20-30 gadu periodam, kas nepieciešami, lai atmaksātu vienu aizdevumu. Fakts ir tas, ka arī šāds lēmums nozīmē papildus izdevumus un pat problēmas ar pārmaksāšanu, ja netiek izvērtēta likme, kāda tiek piedāvāta aizdevumam. Vieni var būt ar ļoti zemu likmi, bet kāda cita banka u.c. institūcija var piedāvāt ļoti neizdevīgus aizdevuma nosacījumu.

Cits absurds gadījums ir saņemot ikmēneša vai vienas reizes samaksas pieaugumu, nevis ietaupīt vai ieguldīt starpību starp veco iegumu, bet vienkārši palielināt izdevumus līdz tādam līmenim, ka tie vispār nesniedz nekādu ieguvumu. Un šī ir tikai neliela daļa no iespējamajiem muļķīgajiem lēmumiem.